Neizskaidrojami arheoloģiskie atradumi

Lielākā daļa vēstures liecību ir rakstiskas. Mūsu vēstures izpratne balstās uz tikai nelielu mūsu priekšteču stāsta daļu. Lielākā daļa pagātnes liecību ir zudušas. Tomēr laiku pa laikam arheologi atrod kaut ko, kas nesakrīt ar rakstiskajām liecībām, piemēram, priekšmetus no otras pasaules puses.

Filmējot dokumentālo televīzijas programmu (ar kuru var iepazīties šeit), radošā grupa uzdūrās senam romiešu zobenam. Gladiusi, kā vēl sauc šādus zobenus, nav pārsteidzošs atradums Senās Romas Impērijas teritorijā, bet šis eksemplārs tika atrasts Ozolu salā, Kanādas provincē Jaunskotijā. Turklāt šis nav vienīgais neizskaidrojamais atradums no šīs salas. Iepriekš ir uzieti arī romiešiem raksturīgs kapu kalniņš un Senās Kartāgas monētas. Tādēļ, ka tai Atlantijas okeāna pusei neraksturīgos priekšmetus ir uzgājuši dokumentālisti, nevis profesionāli arheologi, šīs ziņas būtu jāuztver atturīgi. Atskaitot iespēju, ka priekšmetus novietojuši paši filmēšanas grupas dalībnieki, ticamākais skaidrojums ir, ka romiešu ceļotāji devušies uz rietumiem, piestājuši Ozolu salā, lai apbedītu mirušos ceļa biedrus, bet mājas tā arī nav spējuši atgriezties, kādēļ Romā šāds ceļojums nav ticis fiksēts.

Tara kalna pakājē, Īrijā, kādas mirstīgās atliekas tikušas rūpīgi apglabātas karaļu cienīgās bērēs. Tomēr, šeit zemē guldīts, ir nevis kāds sens īru karalis, bet pērtiķis. Turklāt šie nav vienīgie Īrijā atrastie pērtiķu kauli, jo Armaga apgabalā ir atrasts vēl kāda pērtiķa galvaskauss, kas, pēc arheologu domām, ticis apbedīts 2300 gadu senā pagātnē. Nevienam nav skaidrs kādēļ, bet senatnē, kāds ir vedis pērtiķus uz Īriju un tur tos apglabājis. Visdrīzākais pērtiķis nokļuvis Īrijā caur kādu senu un aizmirstu tirdzniecības ceļu. Tomēr, saskaņā ar daudz radikālāku teoriju, eksotisko dzīvnieku uz Īriju ir aizveduši Ēģiptieši. Sena Īru teiksma stāsta par kādu ar maģiju apdāvinātu svešinieku grupu, kas esot ieradušies laivās un uz laiku valdījuši pār Taras kalna apkaimes iedzīvotājiem. Iespējams, ka šis ir patiess stāsts un ar laivām atbraukušie burvji, patiesībā bijuši tehnoloģiski pārākie senie ēģiptieši.

Kad 1857. gadā Komači cilts indiāņi stāstīja amerikāņu kolonistiem vienu no savām leģendām. Saskaņā ar to, pirms neskaitāmiem mēnešiem, viņu zemēs ieradušies baltādaini milži, kuri varenībā un bagātībās vairākkārtīgi pārspēja 19. gadsimta amerikāņus. Šie milži, kuru augums esot pārsniedzis 3 metrus, esot pakļāvuši Komači senčus ar zobeniem un valdījuši pār plašām teritorijām. Kolonisti dzirdēto uztvēra kā tā laika indiāņu teritorijas apgūšanas parabolisku apcerējumu, kas nav saistīts ar reāliem pagātnes notikumiem. Tomēr mūsdienu vēsturnieki, atrodot seno grieķu medaljonu un pāris monētas Oklahomā, uz seno indiāņu stāstu bija spiesti paskatīties citā gaismā. Kā vēlāk atklājās, arī citu Amerikas pirmiedzīvotāju cilšu folkloras glabā līdzīgus stāstus. Turklāt sengrieķu rakstnieks Strabo ir rakstījis par kādu rietumu kontinentu, kas liecina, ka grieķiem varētu būt zināms par Ameriku kontinentiem. Iespējams, ka šīs leģendas tomēr nav balstītas tikai uz indiāņu stāstnieku iztēli vien. Vēsturnieki neizslēdz, ka šo stāstu pamatā varētu būt reāla seno grieķu ekspedīcija pāri Atlantijas okeānam uz Ziemeļameriku, kur grieķi ir cīnījušies ar vietējiem indiāņiem. Nododot šo stāstu no paaudzes paaudzē, katram nākamajam stāstītājam mazliet pārspīlējot, sākotnēji reālistiska liecība varētu iegūt fantastiskus elementus kā pārdabisko grieķu augumu.

Raksts tapis sadarbībā ar tīmekļa vietni www.alfakasino.com.