Kā kontrolēt vēlmes un impulsīvu iepirkšanos

Sākumā atdalīsim definīcijas starp to, kas ir vēlmes un kas ir nepieciešamība pēc totalizators latvija. Vienkāršākajā līmenī šos divus terminus var definēt kā:

  • Nepieciešamība – pamata lietas, kas cilvēkam ir vitāli nepieciešamas, lai izdzīvotu un nodrošinātu ikdienas pamatdarbības: pārtika, siltums/elektrība, pajumte, transports, apģērbs, komunikācija un ūdens.
  • Vēlmes – viss pārējais, kas netika uzskaitīts, bet jūs tāpat to iegādājaties.

Nepieciešamo preču sarakstā var nokļūt arī preces, kas ir no vēlmju saraksta, ja tās nepareizi marķē. Vēlmju saraksts bieži vien pildās ar precēm un pakalpojumiem, kas ir vienreizēji pirkumi. Cenu amplitūda var svārstīties no lētas grāmatas līdz dārgam automobilim. Šis saraksts var būt piepildīts ar impulsīvi iegādātām precēm, kuras tikai konkrētā mirklī var likties vajadzīgas – emocijas ņem virsroku racionālai domāšanai un prece tiek iegādāta par pavisam lielu neadekvātu summu, iepriekš nesalīdzinot citās tirdzniecības vietās. Lai būtu vieglāk saprast, kas ietilpts impulsīvu iepirkumu sarakstā, nosaukšu dažus piemērus:

  • jauns apavu pāris pie tikko iegādāta mēteļa
  • portatīvais dators, neskatoties uz to, ka mājās ir stacionārais dators
  • video spēles
  • sporta trenažieris – skrejceļš
  • jaunākais viedtālrunis
  • jaunas mēbeles

Lielākais iemesls, kāpēc mēs iepērkam kaut pusi no šī saraksta ir emocijas, kas pārņem prātu. Mēs esam pārliecināti, ka kļūsim daudz laimīgāki, gudrāki, pievilcīgāki, pašapmierināti vai citādā veidā labāki, ja ieguldīsim līdzekļus jaunās precēs un pakalpojumos. Ja esi ilgstoši plānojis iegādāties pirkumu, kas it kā nav vajadzīgs, bet ļoti gribās (piemēram, jaunākās paaudzes viedtālrunis), tad to nevarētu nosaukt par impulsīvu iepirkumu, jo tiek krāta nauda. Taču šā vai tā, šis pirkums skaitās tajā sarakstā, kas nav nepieciešamības prece.

Kā kontrolēt impulsīvus iepirkumus?

1. Plāno savus iepirkumus
Pirms dodies iepirkties, vienmēr izveido preču sarakstu. Šādi var likvidēt daudz sīkus impulsīvus pirkumus, it īpaši, ja runa ir par pārtikas precēm. Turies cieši pie sava izveidotā iepirkumu saraksta. Vēl labāk, ja lieliski pazīsti savu iepirkumu veikalu un zini, kur katra prece atrodas. Pastaigāšanās gar veikalu plauktiem nereti ir viens no impulsīvu iepirkumu faktoriem.

2. Uzdod sev kontroljautājumus
Vienmēr pirms veic gala lēmumu par preces iegādi, apdomā un uzdod sev kontroljautājumus:
Kādā būtiskā veidā šī prece vai pakalpojums uzlabos tavu ikdienas dzīvi?
Vai pirkums ir paredzēts, lai tu justos labāk?
Vai pirkums palīdzēs piepildīt kādu svarīgu dzīves mērķi?
Vai pirkums kādā ziņā vienkāršos tavu dzīvi?

3. Nogaidi ar iepirkumu veikšanu
Pieņem konkrētu dienu skaitu, cik ilgs būs laiks, ko atvēlēsi pārdomājot, vai pirkums ir patiešām nepieciešams. Tas būs konkrētais laiks, lai saprastu, vai prece kaut kādā ziņā uzlabos tavu dzīvi. Tu vari izmantot šo gaidīšanas laiku, lai pārbaudītu citas tirdzniecības vietas, un paskatītos, vai citur nav izdevīgāks piedāvājums. Vari šo laiku izmantot, lai uzzinātu atsauksmes no citiem, iegūt informāciju par iespējamām alternatīvām. Protams, šāds nogaidīšanas laiks nepieciešams lieliem pirkumiem – mēbelēm, apģērbam, tehnoloģijām un citām precēm, izņemot pārtiku. Lai gan – pārtikas jautājumā iesaku apskatīt un salīdzināt cenas vairākos veikalos. (Lai uzzinātu vairāk informāciju spied šeit!)

4. Nedodies uz lieliem supermārketiem
Mēs nevaram veikt impulsīvu iepirkšanos, ja neejam iepirkties – loģisks risinājums, taču grūti izpildāms. Vienmēr ir vajadzīgas kādas preces, sākot jau ar pārtiku. Bet izvairoties no lieku preču iegādes, apmeklē pēc iespējas kompaktākus veikalus, kur, piemēram, ir tikai pārtikas preces. Tirdzniecības centrā ir visu sfēru veikali, kas var novest pie pēkšņām impulsīvām domām, ka sen nav iegādāts neviens džemperītis vai kāda prece, pēc kuras tu noteikti neatnāci.