Azartspēles rulete – stratēģijas

Ja izmanto šo stratēģiju, tad pēc 10 reizēm, ja uzkrīt vienas krāsas lauciņš, spēlētājam ir iespēja laimēt pus tūkstoti eiro. Toties ja tādas pašas krāsas lauciņš uzkrīt 11. reizi, tad maksimālā likme ir sasniegta un spēlētājs iegūst lielo laimestu. Toties jāatceras, ka nav nepieciešams spēlēt līdz ir sasniegta maksimālā likme, jo ir iespēja pazaudēt visu naudu. Šī stratēģija balstās uz intuīciju un tādēļ prasa lielu pacietību, jo ir nepieciešams sagaidīt brīdi, kad krāsa ilgāku laiku būs tāda pati. Izmantojot šo stratēģiju, iespēja, ka zaudēsi palielinās ar katru gājienu. Ja tiek liekti 5 eiro uz vienas un tās pašas krāsas, tad pirmajā reizē ar 48% iespējamību ir iespēja iegūt 10 eiro, tā arī tālāk. ar 2. gājienu iespēja laimēt ir 23%, bet ja tiek uzgriezts tās pašas krāsas lauciņš, tad iespēja laimēt ir 20 eiro. Tā arī tālāk – 3. gājienā – 11% iespēja laimēt 40 eiro, 4. gājienā 5% iespēja laimēt 80 eiro, tad 2% laimēt 160 eiro, 6 gājienā jau iespēja laimēt ir samazinājusies līdz 1%, bet iegūtais laimests var būt 320 eiro, bet, ja paveicas, tad 7. gājienā ar 0,6% iespējamību ir iespēja laimēt 640 eiro. Pēc šī uzskaitījuma ir iespēja redzēt, cik nedroša ir šī stratēģija (vairāk: http://www.casinopt24.com/apostas-online).

Pēdējā stratēģija, kuru aplūkosim ir “Alembert”. Šī stratēģija ir vissenākā no visām un izveidojās jau 18. gadsimta vidū. Šī stratēģija ir izveidota tā, lai strādātu ar progresijas samazināšanu. Šī arī ierindojas pie vispopulārākajam un visu laiku izmantotākajām stratēģijām. Šī stratēģija strādā tā, ka likme ir jāsamazina, kad tiek uzvarēts. Toties, kad zaudē, likme netiek dubultota, tādā veidā nenonākot bankrotā. Jāatceras, ka risks vienmēr pastāv un izmantojot jebkuru stratēģiju, ir iespēja zaudēt. Šīs summas var izaugt līdz lielam laimestam vai arī bankrotam, tādēļ ir jābūt piesardzīgam. Lai atgūtu savu peļņu, spēlētājam ir jāuzvar katrā otrajā gājienā. Darbība risinās tā – ja zaudē, liec klāt, bet ja laimē, ņem nost.

Ja kapitāls ir 100 eiro, tad sāk ar 10 eiro, to uzliekot, piemēram, uz sarkanā lauciņa. Ja tiek uzgriezts melnais, tad paliek uz tā paša lauciņa, likmi palielinot. Ja nākamajā gājienā atkal uzkrīt melnais, likmi atkal palielina, līdz uzkrīt sarkanais, tad likmi samazinot. Šajā gadījumā ir divas izvēles iespējas – palikt uz tā paša krāsas lauciņa, vai arī mainīt uz otru, tik tas ir jāvēro pēc situācijas un jādarbojas pēc instinktiem.

Jāsaprot, ka azartspēles ir bīstamas un spēj izraisīt atkarību. Neviena no stratēģijām nav tik droša, lai katru reizi garantētu lielu laimestu. Izmantojot jebkuru stratēģiju paliek liels risks zaudēt, tādēļ ir jāsaprot, ka spēlējot jūs pats esat atbildīgs par iznākumu. Ja izvēlaties spēlēt azartspēles, tad tās jāspēlē atbildīgi, jo neviena stratēģija nespēj nodrošināt 100% uzvaru. Labāk izvairīties no šo spēļu spēlēšanas, jo spēļu zāles ir izveidotas, lai iegūtu naudu, nevis to uzdāvinātu citiem.

Rakstu sagatavojis casinopt24.com.

Vai pokeru ir izdevīgāk spēlēt internetā?

Pokers jau sen ir pasaules iecienītākā kāršu spēle, bet, kopš šī gadsimta sākuma, tas ir kļuvis vēl populārāks. Liela loma tajā ir pokera turnīru tiešraidēm televīzijā. Skatītājiem vērojot pasaules labākos pokera spēlētājus darbībā, daudzi pirmo reizi redzēja šo spēli pilnā tās potenciālā un nolēma to izmēģināt paši. Bet ap to pašu laiku, kad tika translēti pirmie pokera turnīri televīzijā, šo spēli ļoti ietekmēja vēl cits apstāklis – tika radītas pirmās virtuālās pokera istabas, piemēram, http://www.kazinopro.gr/froutakia/. Dāvājot saviem lietotājiem iespēju spēlēt pokeru jebkurā vietā un laikā, lielākā ieguvēja bija pati spēle. Patiesībā virtuālās pokera istabas ir tik populāras, ka pēdējo divu dekāžu laikā, kopš to parādīšanās, ir nospēlēts vairāk pokera partiju, nekā tās pārējā gadsimtiem garajā vēsturē. Tomēr vai spēlētāji, izvēloties pokeru spēlēt savā mobilajā ierīcē, tā vietā, lai personīgi dotos uz kazino, neziedo pārāk vērtīgu spēles aspektu ērtības dēļ?

Iespējams. Viena no svarīgākajām prasmēm pokera spēles mākslā ir spēja lasīt pretinieka ķermeņa valodu. Pieredzējuši spēlētāji apgalvo, ka tie spēj nolasīt savu pretinieku, lai ne tikai pateiktu, kad pretspēlētājs blefo, bet arī vai dīleris viņam ir iedalījis labas kārtis. Profesionāļi ir pārliecināti, ka cilvēka sejas vaibstos un skatienā slēpjas pietiekoši daudz informācijas, lai atslēgtu pretiniekam ceļu uz vieglu uzvaru pokera izspēlē. Daži prasmīgākie ķermeņa valodas lasītāji lielās, ka viņi spēj pat saskatīt izmaiņas pretinieka pulsā, kad tas paceļ ļoti labas kārtis. Spēlējot pokeru internetā, protams, nekas no augstāk minētā nav iespējams, tādēļ šis spēles aspekts pilnībā zaudē savu spēku. Tāpat tiek zaudēta gandrīz vai visa cilvēciskā saskarsme, kādu spēlētāji gūst spēlējot dzīvajā kazino.

Tomēr, spēlējot pokeru internetā, spēlētāji gūst vairākas priekšrocības. Pati lielākā no tām ir jau minētā ērtība, spēlēt savu spēli jebkurā vietā un laikā. Bet tik pat būtiska ir milzīgā spēļu izvēle, kādu interneta kazino spēj piedāvāt pateicoties lielajam spēlētāju skaitam. Lai piedalītos pokera turnīra tradicionālajos kazino, spēlētājiem ir tas jāieplāno kādu nedēļu iepriekš. Jāzvana uz kazino un jājautā, kad tiek rīkots nākamais pokera turnīrs ar atbilstošu reģistrācijas maksu un spēles formātu. Tai pat laikā, jebkurā pokera istabā katru dienu tiek izspēlēti simtiem pokera turnīru. Tas pats attiecas uz pokera naudas spēlēm, jo tradicionālajos kazino reizēm ir grūti atrast vietu pie zemāko limitu galdiem. Turklāt arī tad, ja izdodas kazino ierasties pietiekoši agri, lai visas vietas nebūtu aizņemtas, tur piedāvātie limiti tāpat ir daudz augstāki par zemākajām likmēm, kādas piedāvā interneta kazino.

Tas gan nenozīmē, ka pokera spēlēšana internetā ir pievilcīga tikai spēlētājiem, kuri spēlē uz zemām likmēm. Daļa pokera profesionāļu, kuri spēlē uz pašām augstākajām likmēm, kādas vien ir atrodamas, tiešām spēlē dzīvajos kazino. Tomēr daudz vairāk ir tādu, kuri spēlē interneta istabās pie vairākiem galdiem vienlaicīgi. Viens no azartspēļu aspektiem, ko daudzi spēlētāji neapzinās ir tas, cik neliela atšķirība ir starp labākajiem un sliktākajiem spēlētājiem. Liela loma spēlē tiek veiksmes faktoram un tas attiecas arī uz pokeru. Tādēļ, lai ar pokeru pelnītu iztiku, ir jānospēlē kolosāls skaits partiju. Lielākā daļa pokera profesionāļu to panāk, spēlējot internetā, pat līdz desmit galdiem vienlaicīgi. Izmēģiniet to arī jūs, apmekējot http://www.kazinopro.gr/.

Latvijas Loto

Lielāko daļu Latvijā pieejamo loteriju un izložu organizē VAS “Latvijas Loto”. To skaitā ir visu iemīļotās spēles “Super Bingo”, “Keno”, “Vikingloto”, “Eurojackpot” un daudzas citas. Kaut arī daudzi sabiedrībā nosoda azartspēles, tajā skaitā arī loterijas un izlozes, VAS Latvijas Loto darbības ideja balstīta uz loteriju nozares pamata būtību – tā piesaista brīvo iedzīvotāju finansējumu, daļu no tā izmaksājot laimestos, bet daļa tiek iesaistīta valsts budžetā, no tās īstenojot dažādus valstij nozīmīgus projektus. Tā ir iespēja spēlēt azartspēles atbildīgā vaidā.

Latvijas Loto aizsākumi meklējami 1972. gadā, kad vēl PSRS laikā tika nodibināta Sojuzsportloto republikāniskā pārvalde. Tā bija organizācija, kas rīkoja loterijas Latvijas sociālistiskajā padomju republikā. Līdz ar neatkarības atjaunošanu, organizācija tika pārdēvēta pat Latvijas Loto. Oficiāli par šīs organizācijas jauno dzimšanas dienu kļuva 1993. gada 10. janvāris, kad tika izveidota un novadīta pirmā izloze 5 no 35, ko iespējams spēlēt vēl arī mūsdienās. 1996. gadā Latvijas Loto kļuva par Valts akciju sabiedrību. Tas nozīmē, ka Latvijas Loto tīrā peļņa tiek novirzīta valsts budžetam.

Šai spēlei bija diezgan liela piekrišana no spēlētājam, kas ļāva organizācijai gūt peļņu, attīstīties un pilnveidoties. Tā, piemēram, 1997. gadā tika izveidota spēle Džokers. 2001. gadā tika izveidota spēle Keno, bet 2002. gadā daudzu iemīļotā spēle Super Bingo, kas aizsāka jaunu ēru loteriju organizēšanā, jo tā bija pirmā izloze, kas tika translēta televīzijā. Vēlāk Latvijas Loto pievienojās arī vairākām internacionālā spēlēm, kā, piemēram, Vikingloto un Eurojackpot, kas deva iespēju Latvijas iedzīvotājiem iegūt daudz lielākus laimestus.

Mūsdienās Latvijas Loto ir Pasaules Loteriju Asociācijas un Eiropas Loteriju Asociācijas biedrs. Tas šai organizācijai dod iespēju attīstīties un pārņemt citu valstu labos loteriju organizēšanas prakses piemērus. Tas nozīmē, ka Latvijas Loto piedāvā augtas kvalitātes un inovatīvu spēli. Tāpat tas liecina par organizācijas uzticamību un sniegto drošību spēlētājiem, jo Latvijas Loto ir ieguvis drošības kontroles standarta sertifikātu (clique aqui).

Latvijas Loto strādā ar vairāk nekā 20 miljonu eiro lielu peļņu gadā, taču uzņēmums arī skaidri izklāsta, kur visa nauda paliek. 48% no naudas tiek atdota laimestos, 5% sedz biļešu pārdošanas izmaksas, 15% aiziet biļešu ražošanai, loteriju rīkošanai un darbinieku algām, bet 32% nonāk valsts budžetā.

Kā vienu no lielākajām vērtībām šis uzņēmums izvirzījis tieši sociālo atbildību. Kā apgalvo paši uzņēmuma pārstāvji, Latvijas Loto darbojas uz solidaritātes principu – liekie iedzīvotāju līdzekļi tiek ieguldīti loterijā, no kuriem daļa pēc tam nonāk valsts budžetā, ar ko tiek mazināta sociālā nevienlīdzība. To gan daudzi apšauba, jo loterijās parasti piedalās tieši maznodrošinātākie valsts iedzīvotāji, cerot iegūt laimestus. Tas tikai pamudina viņus tērēt naudu, kas viņiem nav un daudzi nonāk atkarību varā. Šādus apgalvojumus gan Latvijas Loto atspēko, jo šī organizācija ievēro atbildīgas spēles principus un ierobežo nekontrolētu azartspēļu atkarību.

Atbildīga atpūta pie dabas

Mums visiem patīk reizi pa reizei atiet no ikdienas un pavadīt laiku pie dabas. Daba mums var sniegt neiedomājami daudz dažādu izklaides iespēju un patīkamas emocijas. Tomēr, lai mēs arī turpmāk varētu saņemt šādu atpūtu, ir jādomā par to, lai mūsu rīcība negatīvi neietekmētu dabu un tās norises. Daba ir trausla un to var viegli izpostīt, tāpēc, atpūšoties ir jāievēro atbildīgas atpūtas principi. Principus sagatavojusi mājaslapa http://www.acasino.sk.

Nebojājiet zemsedzi

Ikkatrs solis sperts neskartā dabā savā veidā bojā zemsedzi. Lai to pilnībā pasargātu, atpūta pie dabas būtu jāaizliedz. To, protams, mēs nevēlamies, taču vajadzētu mazliet piedomāt pie tā, lai zemsedzi bojātu pēc iespējas mazāk. Pirmkārt, ja ir izveidotas dabas takas, tad pa tām arī vajadzētu iet, nevis līst pāri barjerām un izbradāt vietas, kur nav paredzēts spert kāju. Otrkārt, ir jāpadomā par to, cik tālu vajadzētu doties ar motorizēto transportu. Cilvēki nereti negrib garas distances veikt ar kājām, tāpēc brauc zaļajās zonās ar automašīnām. Tas ļoti spēcīgi bojā zemsedzi un prieku pārējiem atpūtniekiem, tāpēc piedomāsim līdzi pie tā, ko darām.

Neplūciet aizsargājamus augus

Ļoti svarīgi ir arī piedomāt pie sugu daudzveidības saglabāšanās. Nereti atpūtnieki iznīcina apdraudētas augu sugas, paši to neapzinoties. Ja plānojat plūkt kādus augus, noteikti iepriekš pārliecinieties, ka tie nav iekļauti aizsargājamo augu sarakstos. Ja vienkārši dabā pamanāt kādu augu, ko nepazīstat, arī tad to noteikti nedrīkst plūkt, gan tāpēc, tas var būt aizsargājam, gan tāpēc, ka tas var būt indīgs un apdraudēt jūs pašus. Arī tad, ja jums nepieciešams izmantot augus kādu praktiski darbu veikšanai, piemēram, iesmu izgatavošanai, ēst gatavošanai utt., izmatojiet tikai un vienīgi zināmus augus.

Uzvedieties klusu

Kaut gan ir teiciens: “Nebļauj, neesi jau mežā!”, mēs tomēr gribētu piekodināt, ka arī mežā ir jāuzvedas klusu. Skaļi trokšņi ļoti traucē visiem meža iemītniekiem, kādu tur ir tūkstošiem. Mežos, pļavās un citos biotopos mājo putni, zīdītāji, rāpuļi, abinieki un citi dzīvnieki. Pārlieku skaļš troksnis var viņus ļoti sabiedēt. Dzīvnieku mazuļiem tas var būt pat letāli. Protams, mežā nav arī jāčukst un jāiet uz pirkstgaliem, bet bļaustīties, atskaņot skaļu mūziku vai izdvest citas izteiktas skaņas nudien nevajadzētu.

Savāciet aiz sevis

Pats svarīgākais nosacījums, atpūšoties pie dabas, ir savākt aiz sevis. Principā, visas vietas, ko apmeklējat, ir jāatstāj tieši tādas, kādas tās bija, kad ieradāties. Visi atkritumi aiz sevis ir jāsavāc, nemeklējot nekādus attaisnojumus. Atkritumi ir jāizmet atkritumu urnās un nekur citur. Alas, ūdenstilpnes un citas vietas nav atkritumu tvertnes. Arī atkritumu ierakšana zemē neskaitās savākšana aiz sevis. Atcerieties, ka daudzi atkritumi nesadalās zemē pat vairākus desmitus gadu, tāpēc to atstāšana dabā nodarīs ilglaicīgu kaitējumu. Vēl jāņem vērā, ka dzīvnieki šos atkritumus var mēģināt ēst un saindēties. Cienīsim sevi un citus un vienmēr savāksim aiz sevis atkritumus, lai daba palikt skaista un neskarta.

Neizskaidrojami arheoloģiskie atradumi

Lielākā daļa vēstures liecību ir rakstiskas. Mūsu vēstures izpratne balstās uz tikai nelielu mūsu priekšteču stāsta daļu. Lielākā daļa pagātnes liecību ir zudušas. Tomēr laiku pa laikam arheologi atrod kaut ko, kas nesakrīt ar rakstiskajām liecībām, piemēram, priekšmetus no otras pasaules puses.

Filmējot dokumentālo televīzijas programmu (ar kuru var iepazīties šeit), radošā grupa uzdūrās senam romiešu zobenam. Gladiusi, kā vēl sauc šādus zobenus, nav pārsteidzošs atradums Senās Romas Impērijas teritorijā, bet šis eksemplārs tika atrasts Ozolu salā, Kanādas provincē Jaunskotijā. Turklāt šis nav vienīgais neizskaidrojamais atradums no šīs salas. Iepriekš ir uzieti arī romiešiem raksturīgs kapu kalniņš un Senās Kartāgas monētas. Tādēļ, ka tai Atlantijas okeāna pusei neraksturīgos priekšmetus ir uzgājuši dokumentālisti, nevis profesionāli arheologi, šīs ziņas būtu jāuztver atturīgi. Atskaitot iespēju, ka priekšmetus novietojuši paši filmēšanas grupas dalībnieki, ticamākais skaidrojums ir, ka romiešu ceļotāji devušies uz rietumiem, piestājuši Ozolu salā, lai apbedītu mirušos ceļa biedrus, bet mājas tā arī nav spējuši atgriezties, kādēļ Romā šāds ceļojums nav ticis fiksēts.

Tara kalna pakājē, Īrijā, kādas mirstīgās atliekas tikušas rūpīgi apglabātas karaļu cienīgās bērēs. Tomēr, šeit zemē guldīts, ir nevis kāds sens īru karalis, bet pērtiķis. Turklāt šie nav vienīgie Īrijā atrastie pērtiķu kauli, jo Armaga apgabalā ir atrasts vēl kāda pērtiķa galvaskauss, kas, pēc arheologu domām, ticis apbedīts 2300 gadu senā pagātnē. Nevienam nav skaidrs kādēļ, bet senatnē, kāds ir vedis pērtiķus uz Īriju un tur tos apglabājis. Visdrīzākais pērtiķis nokļuvis Īrijā caur kādu senu un aizmirstu tirdzniecības ceļu. Tomēr, saskaņā ar daudz radikālāku teoriju, eksotisko dzīvnieku uz Īriju ir aizveduši Ēģiptieši. Sena Īru teiksma stāsta par kādu ar maģiju apdāvinātu svešinieku grupu, kas esot ieradušies laivās un uz laiku valdījuši pār Taras kalna apkaimes iedzīvotājiem. Iespējams, ka šis ir patiess stāsts un ar laivām atbraukušie burvji, patiesībā bijuši tehnoloģiski pārākie senie ēģiptieši.

Kad 1857. gadā Komači cilts indiāņi stāstīja amerikāņu kolonistiem vienu no savām leģendām. Saskaņā ar to, pirms neskaitāmiem mēnešiem, viņu zemēs ieradušies baltādaini milži, kuri varenībā un bagātībās vairākkārtīgi pārspēja 19. gadsimta amerikāņus. Šie milži, kuru augums esot pārsniedzis 3 metrus, esot pakļāvuši Komači senčus ar zobeniem un valdījuši pār plašām teritorijām. Kolonisti dzirdēto uztvēra kā tā laika indiāņu teritorijas apgūšanas parabolisku apcerējumu, kas nav saistīts ar reāliem pagātnes notikumiem. Tomēr mūsdienu vēsturnieki, atrodot seno grieķu medaljonu un pāris monētas Oklahomā, uz seno indiāņu stāstu bija spiesti paskatīties citā gaismā. Kā vēlāk atklājās, arī citu Amerikas pirmiedzīvotāju cilšu folkloras glabā līdzīgus stāstus. Turklāt sengrieķu rakstnieks Strabo ir rakstījis par kādu rietumu kontinentu, kas liecina, ka grieķiem varētu būt zināms par Ameriku kontinentiem. Iespējams, ka šīs leģendas tomēr nav balstītas tikai uz indiāņu stāstnieku iztēli vien. Vēsturnieki neizslēdz, ka šo stāstu pamatā varētu būt reāla seno grieķu ekspedīcija pāri Atlantijas okeānam uz Ziemeļameriku, kur grieķi ir cīnījušies ar vietējiem indiāņiem. Nododot šo stāstu no paaudzes paaudzē, katram nākamajam stāstītājam mazliet pārspīlējot, sākotnēji reālistiska liecība varētu iegūt fantastiskus elementus kā pārdabisko grieķu augumu.

Raksts tapis sadarbībā ar tīmekļa vietni www.alfakasino.com.

Kā ievērot ilgtspējības principus ceļojot?

Ekotūrisms kļūst arvien populārāks un arvien vairāk cilvēku sāk piedomāt pie savas rīcības, ceļojumu laikā, lai saudzētu apkārtējo vidi. Diemžēl, nereti cilvēkiem trūkst pilnīgas izpratnes par to, kas ir ekotūrisms, kādi ir ekotūrisma pamatprincipi un kā vajadzētu rīkoties īstiem ekotūristiem (apostas esportivas), lai pēc iespējas mazinātu savu atstāto pēdu. Šeit būs daži padomi, kas palīdzēs saprast, ko praktiski nozīmē ievērot ilgtspējības principus ceļojot un kas ļaus ikvienam tūristam kaut vai mazliet palīdzēt apkārtējai videi.

1. Taupiet ūdeni un enerģiju

Tā kā par viesnīcas numuriņu ir jāmaksā konstanta summa, neatkarīgi no patērētā ūdens un elektrības daudzuma, reti kurš ceļotājs piedomā pie komunālo saprātīga pakalpojumu patēriņa. Ja jau pašam par to nav jāmaksā, gaismas tiek atstātas ieslēgtas visu laiku, ūdens tiek tecināts nelietderīgi utt. Ja šādi rīkotos viens cilvēks ietekme nebūtu liela, bet tā rīkojas teju visi, līdz ar to, viesnīcu industrija arī tiek uzskatīta par vienu no dabai nedraudzīgākajām. Ir jādomā ne tikai par savām ērtībām, bet arī mūsu planētu. Noteikti nedrīkst patērēt resursus tikai tāpēc, ka tie pieejami bez maksas. Vēl jo vairāk, jūs varat mazināt negatīvās ietekmes atsakoties no ikdienas numura uzkopšanas un dvieļu un gultasveļas nomaiņas. Daudzas viesnīcas, domājot par apkārtējo vidi, aicina savus klients šīs iespējas izmantot, norādot, kā rīkoties, ja vēlaties uzkopšanu un dvieļu nomaiņu un kā, ja to nevēlaties. Ja viesnīca pati šādu politiku nepiekopj, varat paši par to brīdināt.

2. Izturieties ar cieņu pret apskates objektiem un apkārtni

Pastāv uzskats, ka tūrisma industrija iznīcinās pati sevi, jo lielais tūristu daudzums apskates objektos un to apkārtnē tos bojā un palēnām iznīcina. Cilvēku masas pašas par sevi ir iznīcinošas, jo noplicina zemi, bojā floru, grauj zemsedzi un kaitē daudzos citos veidos, bet liela daļa tūristu to visu vēl vairāk pastiprina, atstājot aiz sevis atkritumus, plūcot vietējos augus, nekulturāli uzvedoties utt. Ja gribam, lai mums ir ko apskatīt arī nākotnē, pret tūrisma objektiem un arī galamērķiem kopumā jāizturas ar cieņu. Dariet visu, lai jūsu apmeklējums atstātu pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi.

3. Iesaistieties autentiskās aktivitātēs

Masu tūrisma industrija nereti arī apspiež vietējos iedzīvotājus un iznīcina mazo biznesu. Lielās viesnīcu ķēdes, restorāni, kūrorti, atpūtas centri utt., tiek izmantoti daudz biežāk, nekā mazas, vietēja mēroga iestādes, kas neļauj uzņēmējiem konkurēt. Ja vēlaties ievērot ilgtspējības principus, tad atbalstiet mazos, vietējos uzņēmējus. Izmantojiet viņu sniegtos pakalpojumus, iesaistieties kultūras izzināšanā un gūstiet autentisku pieredzi. Tas dos labumu ne vien tūrisma galamērķim, bet arī jums pašam, jo neviena komerciālā iestāde nespēs jums sniegt tādu pieredzi un piedzīvojumu kā mazie, vietējie komersanti.

4. Pievērsiet uzmanību tam, ko pērkat

Ceļojumu neatņemama sastāvdaļa gandrīz vienmēr ir dažādi suvenīri un pirkumi. No vienas puses tas ir pat atbalstāms, jo šo suvenīrus parasti tirgo tieši vietējie iedzīvotāji un kā jau tikko minējām, tas ir ieguldījums vietējā sabiedrībā, taču, ir arī jāuzmanās pērkot augu un dzīvnieku izcelsmes suvenīrus, kā arī jogos de bingo. Bieži vien visiekārojamākie suvenīri ir gatavoti no aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem, kuru tirdzniecība ir stingri ierobežota un kam nepieciešams atļaujas. Ja nopirksiet šādus suvenīrus jūs varat ne vien sagādāt sev problēmas ar likumu, bet arī panākt, ka izmirst vietējās sugas.

Ko bērni mācās no pieaugušajiem, bet pieaugušie no bērniem?

Bērni vienmēr novēro savus vecākus un radiniekus, atdarina viņus, mācās no viņiem. Bet ko mēs, pieaugušie, varam iemācīties no bērniem? Ne jau tikai saprast bērnu vajadzības un viņu garastāvokli no pusvārda, no īsa acu skatiena.

Mācīties pacietību

Kad pasaulē ierodas mazais ģimenes loceklis, mēs pēkšņi saprotam, ka tieši pacietības, mums pieaugušajiem, ļoti trūkst. Bet ja tā ir, tad tās pietiek tikai īsam laika sprīdim. Bet visu var labot! Ar laiku, neskatoties uz visām mazuļu palaidnībām, mēs sākam reaģēt daudz mierīgāk. Atkal iekāpi peļķē? Nu un… izvelkam mazuli no peļķes un pat esam spējīgi pasmaidīt par viņa draiskošanos. Sarīkoja histēriju, lai panāktu savu? Nekas briesmīgs nav noticis! Mierīgi viņam paskaidrojam, ka tā darīt nav labi un ka saldējumu ēst uz ielas viņš nedrīkst, jo tagad ir ziema un ārā ir auksti. Brīžiem liekas, ka mēs, sev iekšpusē esam uzpumpējuši kādu neredzamu muskuli. Bet kā ir ar pacietību mūsu mazuļiem? Viņi arī mācās šo tik sarežģīto, bet tik ļoti nepieciešamo rakstura īpašību. Bērni labi zina, ka niķošanās nepalīdzēs un rinda pie ārsta būs jāsagaida.

Paldies par informāciju kazinopro.gr Ελλάδα

Cienīt katra ģimenes locekļa privāto telpu

Pieaugušajiem, noteikti vajag ievērot vienu vienkāršu likumu: kad bērni ir paaugušies, viņu istabā drīkst ienāk tikai pēc tam, kad būsiet paklauvējuši un saņēmuši atļauju. Ja jūs redzat, ka uz galda guļ atstāta burtnīca, kuras vāki ir aplīmēti ar taurenīšiem vai personīgā dienasgrāmata, tad bez atļaujas, tās atvērt nedrīkst, pat ja dēls vai meita tajā brīdī nav mājās. Pusaudži arī izdara secinājumus, tātad, ja tiek ievērota mana privātā telpa, tad arī es bez atļaujas neaiztikšu pieaugušo mantas.

Rūpēties par tuvajiem cilvēkiem

Jūs meita ir nogurusi un viņai ir slikts garastāvoklis? Bet rītdien, mājturības stundā ir jānodod noadītas zeķes? Palīdziet viņai, divatā darbiņu padarīt būs vieglāk, arī laiks, ko pavadīsiet kopā, nāks jums abām tikai par labu. Meita saņems labu atzīmi un būs ļoti priecīga, gan par atzīmi, gan par kopā pavadīto laiku, bet jūs mājās sagaidīs pārsteigums – nomazgāti trauki un sakārtots dzīvoklis. Galvenais – visi būs apmierināti ar kazinopro.gr.

Priecāties par vienkāršām lietām

Bērni aug un sāk atklāt pasauli sev apkārt. Viņi priecājas par visvienkāršākajām un ikdienišķajām parādībām: lūk, tauriņš lido nu zieda uz ziedu, lūk, aizlidoja lidmašīna un atstāja aiz sevis baltu svītru, re, kur varde lec…Brīnumu pilna pasaule! Mēs palīdzam bērniem iepazīties ar apkārtējās pasaules skaistumu, bērni ir sajūsmā un arī mēs saņemam ne mazāk pozitīvu emociju, kā viņi.

Mācīties sasniegt mērķus

Bērni ir apbrīnojami radījumi, kuriem piemīt milzīga neatlaidība, kuri atkal un atkal cenšas pārvarēt šķēršļus, kuri ir radušies viņu ceļā. Bērnu māka apiet šķēršļus (dīvānus, krēslus, gultas, skapjus, pieliekamos utt.) reizēm ir smieklīga, toties ir spējīga atgādināt vecākiem, ka nav bezizejas situāciju, vienkārši nedrīkst atkāpties no saviem mērķiem.

Mācīties turēt doto vārdu

Apsolīji – izpildi! Tam ir jākļūst par likumu ģimenē! Bērniem, jau kopš bērnības ir jāmāca, ka nedrīkst “vārdus kaisīt vējā”, tātad, ja esi apsolījis, vajag izdarīt un incasino. Apsolīji bērnam aiziet uz slidotavu, tad obligāti aizej.

Ļaujiet bērnam būt tādam, kāds viņš ir, ļaujiet viņam veikt atklājumus un galvenais – uzticēties!

Kā taupīt naudu uz pārtikas izdevumiem

Pārtikas patēriņa izdevumi ir trešie lielākie, ko var ierindot katras mājsaimniecības budžetā. Tiem stājas pretī tikai mājokļa izdevumi un transporta izmaksas. Un tāpēc vienalga, vai jāpabaro liela ģimene vai dzīvo viens pats – vienmēr ir kāds veids, kā nepārtērēties.

  1. Pērc tikai to, kas ir nepieciešams. Nepērc produktus daudzumā, ja tev tie nav nepieciešami šobrīd un tagad. Padomā, vai tie pāris centi kaut ko mainīs, ja nopirksi divas bundžas, kurām ir samazināta cena. Veikalos mārketings darbojas augstā līmenī, un reklāmas triks “par katru nākošo maksā mazāk” ievilina savos tīklos daudz naivus pircējus. Varbūt sākumā būsi laimīgs, ka esi ieekonomējis tos pāris centus, taču pēc tam sapratīsi, ka tev nemaz nevajadzēja to otru bundžu, kas tagad lieka mētājas mājās. Un ja vēl iet runa par precēm, kurām drīz beidzas derīguma termiņš. Visticamāk otra prece, kas praktiski nebija vajadzīga, netiks realizēta un tikpat ātri arī aizlidos uz atkritumu tvertni.
  2. Izveido iepirkumu sarakstu. Daudzas reizes mums gadās situācija, ka aizejam uz veikalu un aizmirstam, pēc kā esam atnākuši. Tā vietā nopērkot preces, kuras nebija nepieciešamas. Šim nolūkam lietderīgi ir izveidot iepirkumu sarakstu, pie kā ari strikti pieturēties un iepirkties. Nepērc nevienu preci, kas nav iepirkumu sarakstā, bet tā vietā iekļauj to nākošā iepirkumu sarakstā. Ja tu vēlies kādu preci, bet iepriekš nebiji par to iedomājies, tad nākošreiz, kad plānosi vakariņas, iekļauj vēlamo preci receptē. Nepakļaujies mirkļa emocijām un neiegādājies neko ārpus saraksta.
  3. Nepērc gatavus produktus. Jā, neapstrīdu, tas ir daudz ērtāk iegādāties jau gatavu produkciju. Taču gatavi produkti maksā vismaz par 40% vairāk nekā tad, ja pats nopērc sastāvdaļas un pagatavo to, pie tam, daudz lielākā daudzumā. Kā piemēru varu sniegt gatavās sviestmaizes, kas izmaksā teju par diviem eiro. Ja parēķina, tad maizi, sviestu un desu var nopirkt gandrīz tieši par tādu pašu summu, nerunājot par to, ka vari pagatavot divdesmit šādas sviestmaizes.
  4. Neej uz veikalu ar izsalkuma sajūtu. Ja pēdējo reizi, kad būsi ēdusi ir brokastis, tad noteikti ieturi vēl vienu maltīti pirms dodies iepirkties. Ar tukšu vēderu iepirkumiem pievienojas daudzi lieki pirkumi, kurus pat nekad neiegādātos citā situācijā. Ar tukšu vēderu cilvēks sajūt daudz vairāk smaržas, ar acīm iemīlas daudz vairāk produktos un redz daudz vairāk izdevīgas cenas kā parastā iepirkšanās reizē.
  5. Vienmēr dodies iepirkties ar savu maisiņu vai lielāku somu. Katru reizi, kad iegādājies maisiņu par 15 centiem, tu apkrāp sevi un savu budžetu. Turot somiņā vienu maisu var katru reizi ekonomēt pāris centus, kas gada beigās var izrādīties pat līdz 40 eiro. Iegādājies auduma maisiņu, lai to var izmantot vairākkārt ejot uz veikalu – tie ir ietilpīgi un izturīgi, pat labāki kā plastmasas maisiņi.
  6. Iepērcies pēc iespējas retāk. Jo biežāk tu iesi uz veikalu, jo vairāk naudu tu iztērēsi. Padomājot, ka katru reizi vēl nopērc kaut ko lieku, tad nedēļas griezumā šī lieki iztērētā nauda būs liela. Ja mācēsi organizēti iepirkties vienu reizi nedēļā, sniegsi sev patīkamu finansiālu augšupeju. Arī divas reizes nedēļā būs daudz ekonomiskāk nekā piecas reizes. Mēģini iepirkties un izdomāt uzreiz vairāku dienu ēšanas receptes.

    Kā teiktu spānijā Paldies – gracias!

Kā kontrolēt vēlmes un impulsīvu iepirkšanos

Sākumā atdalīsim definīcijas starp to, kas ir vēlmes un kas ir nepieciešamība pēc totalizators latvija. Vienkāršākajā līmenī šos divus terminus var definēt kā:

  • Nepieciešamība – pamata lietas, kas cilvēkam ir vitāli nepieciešamas, lai izdzīvotu un nodrošinātu ikdienas pamatdarbības: pārtika, siltums/elektrība, pajumte, transports, apģērbs, komunikācija un ūdens.
  • Vēlmes – viss pārējais, kas netika uzskaitīts, bet jūs tāpat to iegādājaties.

Nepieciešamo preču sarakstā var nokļūt arī preces, kas ir no vēlmju saraksta, ja tās nepareizi marķē. Vēlmju saraksts bieži vien pildās ar precēm un pakalpojumiem, kas ir vienreizēji pirkumi. Cenu amplitūda var svārstīties no lētas grāmatas līdz dārgam automobilim. Šis saraksts var būt piepildīts ar impulsīvi iegādātām precēm, kuras tikai konkrētā mirklī var likties vajadzīgas – emocijas ņem virsroku racionālai domāšanai un prece tiek iegādāta par pavisam lielu neadekvātu summu, iepriekš nesalīdzinot citās tirdzniecības vietās. Lai būtu vieglāk saprast, kas ietilpts impulsīvu iepirkumu sarakstā, nosaukšu dažus piemērus:

  • jauns apavu pāris pie tikko iegādāta mēteļa
  • portatīvais dators, neskatoties uz to, ka mājās ir stacionārais dators
  • video spēles
  • sporta trenažieris – skrejceļš
  • jaunākais viedtālrunis
  • jaunas mēbeles

Lielākais iemesls, kāpēc mēs iepērkam kaut pusi no šī saraksta ir emocijas, kas pārņem prātu. Mēs esam pārliecināti, ka kļūsim daudz laimīgāki, gudrāki, pievilcīgāki, pašapmierināti vai citādā veidā labāki, ja ieguldīsim līdzekļus jaunās precēs un pakalpojumos. Ja esi ilgstoši plānojis iegādāties pirkumu, kas it kā nav vajadzīgs, bet ļoti gribās (piemēram, jaunākās paaudzes viedtālrunis), tad to nevarētu nosaukt par impulsīvu iepirkumu, jo tiek krāta nauda. Taču šā vai tā, šis pirkums skaitās tajā sarakstā, kas nav nepieciešamības prece.

Kā kontrolēt impulsīvus iepirkumus?

1. Plāno savus iepirkumus
Pirms dodies iepirkties, vienmēr izveido preču sarakstu. Šādi var likvidēt daudz sīkus impulsīvus pirkumus, it īpaši, ja runa ir par pārtikas precēm. Turies cieši pie sava izveidotā iepirkumu saraksta. Vēl labāk, ja lieliski pazīsti savu iepirkumu veikalu un zini, kur katra prece atrodas. Pastaigāšanās gar veikalu plauktiem nereti ir viens no impulsīvu iepirkumu faktoriem.

2. Uzdod sev kontroljautājumus
Vienmēr pirms veic gala lēmumu par preces iegādi, apdomā un uzdod sev kontroljautājumus:
Kādā būtiskā veidā šī prece vai pakalpojums uzlabos tavu ikdienas dzīvi?
Vai pirkums ir paredzēts, lai tu justos labāk?
Vai pirkums palīdzēs piepildīt kādu svarīgu dzīves mērķi?
Vai pirkums kādā ziņā vienkāršos tavu dzīvi?

3. Nogaidi ar iepirkumu veikšanu
Pieņem konkrētu dienu skaitu, cik ilgs būs laiks, ko atvēlēsi pārdomājot, vai pirkums ir patiešām nepieciešams. Tas būs konkrētais laiks, lai saprastu, vai prece kaut kādā ziņā uzlabos tavu dzīvi. Tu vari izmantot šo gaidīšanas laiku, lai pārbaudītu citas tirdzniecības vietas, un paskatītos, vai citur nav izdevīgāks piedāvājums. Vari šo laiku izmantot, lai uzzinātu atsauksmes no citiem, iegūt informāciju par iespējamām alternatīvām. Protams, šāds nogaidīšanas laiks nepieciešams lieliem pirkumiem – mēbelēm, apģērbam, tehnoloģijām un citām precēm, izņemot pārtiku. Lai gan – pārtikas jautājumā iesaku apskatīt un salīdzināt cenas vairākos veikalos. (Lai uzzinātu vairāk informāciju spied šeit!)

4. Nedodies uz lieliem supermārketiem
Mēs nevaram veikt impulsīvu iepirkšanos, ja neejam iepirkties – loģisks risinājums, taču grūti izpildāms. Vienmēr ir vajadzīgas kādas preces, sākot jau ar pārtiku. Bet izvairoties no lieku preču iegādes, apmeklē pēc iespējas kompaktākus veikalus, kur, piemēram, ir tikai pārtikas preces. Tirdzniecības centrā ir visu sfēru veikali, kas var novest pie pēkšņām impulsīvām domām, ka sen nav iegādāts neviens džemperītis vai kāda prece, pēc kuras tu noteikti neatnāci.

Rīga kā globāls finanšu pakalpojumu centrs

Nav vairs nekāds noslēpums, ka pēdējās desmitgades laikā vairāki ievērojama izmēra ārvalstu uzņēmumi ir izvēlējušies Rīgu kā izdevīgu lokāciju savu finanšu centru atvēršanai un attīstīšanai eurojackpot, nodrošinot ļoti daudz jaunu darbavietu rīdziniekiem finanšu jomā. Piemēram, “Tieto” informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Globālais Finanšu Pakalpojumu Centrs Rīgā pagājušajā gadā atzīmēja jau desmito pastāvēšanas jubileju. Amerikas ķīmiskās rūpniecības milzis “Cabot Corporation” sava biznesa pakalpojumu centra arī izveidoja Rīgā un atvēra to 2014. gadā, nodrošināt savus klientus ar ķīmiskās rūpniecības nozares līderim cienīgu finanšu pakalpojumu kvalitāti gan Eiropā, Tuvajos Austrumos un pat Āfrikas reģionā. Un tas viss tiek darīts attālināti no Rīgas Šādi finanšu pakalpojumu centri darbojas kā viduspunkts, kas spējot efektīvi izmantot mūsdienu tehnoloģijas savienojumā ar valsts biznesa vidi, tanī esošos cilvēkresursus, finanšu sektora perspektīvo attīstību un valsts reputāciju kopumā, spēj nodrošināt globālu, liela izmēra uzņēmumu finanšu resursu plūsmu visā pasaulē, neatkarīgi no šāda centra atrašanās vietas. Šāda tipa globālie finanšu pakalpojumu centri spēj apkalpot visu pasauli, piedāvājot plašu pakalpojumu spektru saviem patērētājiem – pilnu finanšu un grāmatvedības kontroles ciklu, visdažādāko analīzes pakalpojumu klāstu, iespēju pilnveidot un optimizēt esošos procesus un sistēmu un tamlīdzīgi. Funkcionālā specializācija šiem finanšu centriem var būt atšķirīga, piemēram, daži no tiem ir universāli, bet citi savukārt specializējas tikai uz noteiktiem servisiem un pakalpojumiem. Tomēr tie visi darbojas ar kopējām pazīmēm finanšu jomā. Ir vairāki iemesli, kāpēc dažādi uzņēmumi savus finanšu resursus izvēlas pārvietot uz Latviju. Visbiežāk uzņēmumi meklē jaunas tirgus iespējas un peļņas avotus, tādā veidā diversificējot esošo saimniecisko darbību. Nereti meklē izdevīgāku un draudzīgāku nodokļu režīmu, iespēju iegūt kvalitatīvākus, augstvērtīgākus pakalpojumu. Viens no galvenajiem noteikumiem, lai globālie finanšu pakalpojumu centri varētu pilnībā darboties jebkurā citā valstī, ir nepieciešamo cilvēkresursu piesaiste. Rīga spēj piedāvāt šādiem centriem kvalificētus profesionāļus, kuri ir vērsti uz sadarbību un starptautisko tirgu apkalpošanu, un tiem piemīt spēja strādāt starptautiskā un dinamiskā vidē tieši labo valodas zināšanu dēļ.

Pagājušajā gadā pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē Rīga tika iekļauta starptautiskajā finanšu centru reitingā un tai pat izdevās reitinga tabulā apsteigt tādus kaimiņos esošos finanšu centrus kā Sanktpēterburga un Maskava. Patīkami, ka Baltijas reģions un Latvija starptautiskā mērogā tiek novērtēti kā piemērota vieta globālu finanšu pakalpojumu centru atvēršanai un attīstībai. Rīgai tiek piedēvētas vairākas vērā ņemamas priekšrocības, lai arī turpmāk tā attīstītos kā reģionāla vai globāla izmēra finanšu centrs. Kā svarīgākais tiek minēts zems politiskais risks un kopumā uzņēmējdarbībai labvēlīga vide. Šādu centru atvēršana vienmēr tiek saistīta ar izmaksu samazināšanu, tāpēc arī šajā lauciņā esam konkurētspējīgi, proti, Rīgā globālajiem finanšu pakalpojumu centriem ir iespējams saņemt tiem nepieciešamā līmeņa, kvalitatīvus un ātrus finanšu pakalpojumus ar krietni vien konkurētspējīgākām izmaksām, kādas piedāvā citas valstis. Ne mazāk būtisks faktors ir labi apmācīts un kvalificēts cilvēkresursu kapitāls, kas brīvi ir spējīgs pārvaldīt krievu un angļu valodas vienlaicīgi. Un par labu nāk arī Latvijas dalība Eiropas Savienībā, kas nozīmē, ka uzņēmējdarbības regulējošā vide un finanšu pakalpojumu regulējošā vide pilnībā atbilst visām spēkā esošajām starptautiskajām prasībām un starptautiskajiem standartiem.

Skatoties nākotnes perspektīvā – Rīgai kļūstot par vadošu un nozīmīgu globālo spēlētāju finanšu pakalpojumu tirgū, būs nepieciešams piemērot valsts politiku atbilstoši augošajām tirgus prasībā, jau nav nekāds noslēpums, ka šādu finanšu centru izveidē un valsts izvēlē pastāv ļoti sīva konkurence.